Suņi ir bijuši iemīļoti pavadoņi tūkstošiem gadu, tāpēc nav pārsteigums, ka par tiem vēstures gaitā ir rakstīts ar mīlestību. No medniekiem un ganiem līdz aizbildņiem un draugiem suņi ir iekarojuši daudzu cilvēku, tostarp rakstnieku, sirdis. Lai parādītu savu mīlestību pret saviem mazuļiem, daži dzejnieki uzlika pildspalvu uz papīra un izveidoja skaistas līnijas, kas ļaus viņu suņu atmiņām dzīvot mūžīgi.
Šajā rakstā mēs aplūkojam astoņus interesantus dzejoļus par suņiem. Daži ir piepildīti ar humoru, bet citi izsaka skumjas par suņa zaudēšanu, taču viens ir skaidrs: jūs varēsiet sajust, cik ļoti viņi bija dievināti, jau lasot vārdus.
8 Interesanti suņu dzejoļi
1. Radjards Kiplings “Suņa spēks”
Radjards Kiplings bija ražīgs rakstnieks un dzīvnieku mīļotājs. Dzejolī “Suņa spēks” Kiplings brīdina, ka sirds atdošana sunim beigsies ar sirds sāpēm. Dzejolis liek domāt, ka saikne, kas cilvēkam var būt ar suni, ir tik spēcīga, ka viņu īsais mūžs iznīcinās cilvēku tā, kā to var izraisīt romantiskas mīlestības zaudēšana. Kamēr dzejolis ir uzrakstīts dziedāšanas manierē, vēstījums aiz tā ir nopietns. Dzejolis turpina vēstīt, ka, lai gan suņa nāve galu galā liks tā īpašniekam skumjas, sāpes ir tā vērtas, lai viņu mīlētu, kamēr viņi ir kopā ar mums, ar šādām rindiņām:
“Kad gars, kas atbildēja uz katru tavu noskaņojumu
Ir prom - lai kur tas iet - uz visiem laikiem, Tu atklāsi, cik ļoti tev rūp, Un atdos savu sirdi sunim saplēst.”
2. Džūdita Viorsta “Māte nevēlas suni”
Džuditas Viorstas dzejolis “Māte nevēlas suni” ļauj mums redzēt pasauli ar bērna acīm. Bērns vēlas mājdzīvnieku, bet māte nevēlas suni. Dzejolī mēs redzam visus iemeslus, kāpēc bērna mātei nepatīk suņi, kas rakstīti humoristiskā atskaņā.
Dzejoļa beigas ir pārsteidzošas, jo mēs domājam, ka galu galā māte atkāpsies un bērnam būs viņu sapņu suns. Tomēr tā vietā gaida cits pārsteigums. Tiek izskaidrots viens no smieklīgākajiem iemesliem, kāpēc māte nevēlas suni:
“Un kad tu vēlu vakarā pārnāc mājās
Un ir ledus un sniegs, Jums ir jāatgriežas ārā, jo
Mēmajam sunim ir jāiet.”
3. Pablo Neruda “Suns ir miris”
Skaisti sirdi plosošais “A Dog Has Died” pamatīgi izsaka Pablo Nerudas skumjas par suņa zaudēšanu. Izmantojot ļoti tiešu toni, dzejolis tiek pasniegts kā slavinājums un runā par suni gaidāmajām cerībām pēcnāves dzīvē. Kā zina daudzi suņu īpašnieki, suņi atdod visu un negaida daudz pretī. Šis dzejolis runā par to un veidu, kā suns prata dot tieši to, kas Neruda dzīvē bija vajadzīgs.
“Visu viņa saldo un pinkaino mūžu, Vienmēr man blakus, nekad mani nesatraucot, Un neko nejautāt.”
4. Lorenss Ferlingeti “Suns”
Savā diezgan garajā dzejolī “Suns” Lorenss Ferlingeti parāda mums pasauli ar suņa acīm. Parādot suņa brīvību un nevainību, kā arī spēju vienmēr dzīvot pašreizējā brīdī, dzejolis izved mūs cauri suņa dienai un beidzas ar domu, ka katra dzīvā būtne uz pasauli skatīsies atšķirīgi. Tas mums atgādina, ka katra cilvēka dzīve un pasaules uzskats ir atšķirīgs, pamatojoties uz viņa pieredzi.
“Suns brīvi rikšo uz ielas
Un viņam ir jādzīvo sava suņa dzīve
Un padomāt.”
5. Pītera R. Volveridža “Ruma balāde”
Šis burvīgais, smieklīgais dzejolis parāda, kā viens suns beidzot kļuva par sargsuni savā veidā, par lielu prieku savai ģimenei. Pēc autora domām, šī dzejoļa pamatā ir īsts suns, kas bija draudzīgs zelta retrīvers. “Ruma balāde” stāsta par suni Rumu, kurš bija pārāk draudzīgs, lai atvairītu zagļus. Pārsteigums rodas dzejoļa beigās, kad Rum visneparastākajā veidā kļūst par varoni. Lasītāji var baudīt humoru visā dzejolī, piemēram, kad zaglis iekļūst ģimenes īpašumā.
“Viņš neredzēja trauksmes signālus, nedzirdēja sirēnu gaudošanu, Noteikti nav sargsuņa, būs riešana un ņurdēšana.
Bet Rums bija nomodā un redzēja viņu labi, Iepriecina ar kompāniju šajā nakts laikā.”
6. A. A. Milna “Kucēns un es”
Šo slaveno dzejoli ir sarakstījis A. A. Milns, romānists un dzejnieks, kurš ir slavens Vinnija Pūka stāstu autors. “Kucēns un es” stāsta par cilvēku, kurš kādu dienu pastaigā satiek vairākus varoņus. Viņi visi aicina autoru pievienoties viņu meklējumos, un katru reizi viņi tiek noraidīti. Tā kā autors izvēlas pievienoties tikai kucēnam, dzejolis runā par mīlestību, kāda daudziem cilvēkiem ir pret suņiem.
“Pastaigājoties satiku kucēnu;
Mēs sākām runāt, Kucēns un es.”
7. “Vislabākā dzimšanas diena jebkad!” autors Zorian Alexis
Šis dzejolis “Vislabākā dzimšanas diena jebkad!” ir interesanti, jo tas ir rakstīts ABC formā. Tas nozīmē, ka autors izmantoja katru alfabēta burtu, lai sāktu katru rindiņu. Zorian Alexis mūs pārsteidz, saņemot kucēnu dzimšanas dienā pēc tam, kad to vēlējies gadiem ilgi. Mēs varam redzēt arī šī “prieka saišķa” nosaukumu.
“Vinčestera vai varbūt saīsināti Čestera.
Ksanders vai varbūt trekns vārds, piemēram, Korts.”
8. Ann Davies “Mans kucēns ir sauja”
Jaunie suņu īpašnieki būs saistīti ar šo dzejoli, jo “Mans kucēns ir sauja” labi raksturo kucēna īpašumtiesības. Visi kucēni var būt saujas, un autors to piedzīvo pats. Dzejolis pieskaras arī tam, kā suņi var jūs uzmundrināt pat tad, kad tie ir ļauni.
“Viņa tik ātri pagatavo ēdienu, Un knapi košļā.
Viņa ietaupa košļāšanu paklājam, Mūsu apavi un virtuves siena!”
Secinājums
Suņi liek mums justies labi, un dzejoļi par suņiem ir lielisks veids, kā izteikt mīlestību un pieķeršanos, ko jūtam pret viņiem. Mēs ceram, ka jums patika šie interesantie dzejoļi un, iespējams, esat pat iedvesmojies uzrakstīt kādu no saviem! Pat ja jūs neprotat vislabāk likt pildspalvu pie papīra, jūsu sunim tas noteikti patiks - un jums - bez nosacījumiem.
